Dzīves cikls

Ābeļu kraupja ierosinātājam un bumbieru kraupja ierosinātājam ir divas attīstības stadijas: dzimumstadija un bezdzimumstadija (skat. 1. attēlu).

1. attēls. Kraupja dzīves cikls (Upadhyay u.c., 2017)

Primārā inficēšanās, pavasarī notiek ar dzimumstadijas procesā izveidotajām asku sporām. Primārās infekcijas avots ir inficētas nokritušās lapas, kurās pēc pārziemošanas, pavasarī, veidojas pseudotēciji ar asku sporām.

Asku sporas ir primārais un nozīmīgākais infekcijas avots un ir galvenais faktors, kas nosaka epidēmijas izcelšanos. Asku sporu nobriešana pseudotēcijos un to izlidošana parasti sakrīt ar ābeļu un bumbieru pumpuru plaukšanas un ar ziedēšanas laiku un var ilgt pat līdz četriem mēnešiem. Asku sporas dīgstot iespiežas zem kutikulas, kur veidojas sēņotne un kā rezultātā uz augļiem un lapām parādās dzelteni, izplūduši, vēlāk brūni plankumi ar tumšu, samtainu apsarmi, kuru veido bagātīga sporulācija – konīdijnesēji ar konīdijām.

Atkārtotas inficēšanās visas sezonas garumā notiek ar konīdijām (bezdzimumstadija). Kraupja izplatība stādījumos ar konīdījām notiek visu ābeļu un bumbieru veģetācijas sezonu, kļūstot par sekundārās infekcijas avotiem. Vienā vasarā var izveidoties vairākas konīdiju paaudzes. Konīdijas atbrīvojas no lietus vai rasas pilieniem klātas lapu virsmas, tālāk tās ar vēju nokļūst uz citām auga daļām vai citiem kokiem.