Slimības ir plaši izplatīti mērenā klimata joslā un ik gadu ievērojami samazina ābolu un bumbieru ražu līdz 70% un atsevišķos gadījumos ražas zudumi var sasniegt līdz pat 100%, ja netiek pielietoti ierobežošanas pasākumi. Ābeļu kraupis neizraisa ābeļu tūlītēju bojāeju, tomēr slimība noved pie augļu formas un izmēru izmaiņām, kā arī lapu un augļu pāragras nobiršanas.

Eiropas bumbieru kraupi ilgu laiku neuzskatīja par postīgu slimību un to efektīvi ierobežoja ar fungicīdu lietošanu un tolerantu šķirņu audzēšanu tomēr dažos bumbieru audzēšanas reģionos nopietni ražas zudumi novēroti jau vairāk nekā 80 gadus, kas laika gaitā pieauga, atsevišķos gados sasniedzot pat 100%.

Kraupja izplatību var ietekmēt vairāki faktori, un viens no tiem ir laikapstākļi. Pētījumos tika novērota atšķirība patogēna izplatībā pa gadiem. Veģetācijas sezonās ar lielāku nokrišņu daudzumu novērota lielāka patogēna izplatība (94% –100% ), nekā gados ar zemāku nokrišņu daudzumu (65%).

Bumbieru kraupja izplatība Latvijas dārzos arī bija atkarīga no audzētajām šķirnēm.  Slimības attīstības un izplatības pakāpe augļu dārzos dažādām šķirnēm bija atšķirīga un svārstījās no 0 līdz 99%.